Vizuāli labi pārskatāma diagramma (“dzimtas koks”) ar autentifikācijas veidiem un to savstarpējo saistību. Diagrammas autors ir atzīmējis arī, viņaprāt, potenciālos autentifikācijas veidus (ar zaļo krāsu).
Avots: http://lockstep.com.au/
Ieva Zībārte ar domubiedriem – Andreju Strokinu, Evelīnu Ozolu un Matīsu Groskaufmani - ir sagatavojusi pētījumu par Rīgas radošajiem kvartāliem – tādiem kā Miera iela, Kalnciema ielas kvartāls, Spīķeri u.tml. 2001.-2012. gadā. Šajos kvartālos tieši ekonomiskās krīzes laikā – ap 2009. gadu – viens otram līdzās saradās kafejnīcas, dizaina darbnīcas, kultūras centri u.tml.
Pētījumā aptaujāti vairāk kā 40 jaunie uzņēmēji, izvērtēts, kā kvartāli attīstījušies, apkopoti secinājumi par veiksmēm un kļūdām, fiksētas tendences.
Pētījums par Rīgas radošajiem kvartāliem, Ieva Zībārte & co
Personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas kartes (e-ID karte) ieviešana tuvojas noslēgumam – Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi Personu apliecinošu dokumentu likumu un PMLP jau saņēmis pirmo sūtījumu ar 100 000 jaunajām kartēm. Jauno dokumentu varētu sākt izsniegt no šā gada 1. marta, tomēr par precīzu karšu ieviešanas laiku vēl lems Ministru kabinets.
Elektroniskās identifikācijas kartes nebūs obligātas, un persona varēs izvēlēties – saņemt pasi vai personas apliecību, vai arī abus dokumentus. Apliecības varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu, dodoties uz Eiropas Savienības vai Šengenas zonas valstīm. Elektroniskās identifikācijas kartes ārzemniekiem, bezvalstniekiem, bēgļiem, personām, kam piešķirts alternatīvais statuss vai pagaidu aizsardzība, kā arī trešo valstu pilsoņiem un nepilsoņiem, kas ieguvuši Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, vienlaicīgi kalpos arī kā uzturēšanās atļauja.
Ministru kabinets noteiks elektroniskajā identifikācijas kartē iekļaujamās informācijas apjomu un saturu, informācijas izveidošanas, aktivizēšanas, deaktivizēšanas un atjaunošanas kārtību, kā arī lietošanas ierobežojumus.
Personas apliecībā būs iekļauta informācija elektroniskā formā, kas nepieciešama personas apliecības turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai.
Papildus informācija:
Vakar ICANN (the Internet Corporation for Assigned Names and Numbers) – organizācija, kas pārrauga augšējā līmeņa domēnus – pieņema lēmumu paplašināt ģeneratīvo augšējā līmeņa domēnu skaitu (generic top level domain jeb gTDL). Šobrīd ir 22 šādi domēni (pie tiem netiek pieskaitīti valstu augšējā līmeņa domēni). ICANN vēlme ir ļaut reģistrēt kā augšējā līmeņa domēnu gandrīz jebkuru vārdu jebkurā valodā. ICANN uzskata, ka tas ļautu organizācijām labāk aizsargāt un realizēt savas mārketinga intreses. Tomēr ir arī pretēji viedokļi, proti, ka uzņēmumiem radīsies papildus izdevumi, lai tie nodrošinātu savu preču zīmju aizsardzību.
Savs augstākā līmeņa domēns nebūs lēts prieks – tas maksās $185,000. Pieteikties pirmajā kārtā varēs līdz 12. aprīlim un pieteicējam būs jāpierāda savas tiesības izmantot attiecīgo domēna vārdu.
Papildus informācija: http://blog.icann.org/2011/12/carefully-constructed-new-gtld-program-moves-forward/
Paredzams, ka drīzumā Valsts kancelejas pētījumu un publikāciju datu bāzē, kā arī attiecīgo ministriju mājaslapās būs publiski pieejami pētījumi, kas tapuši par Eiropas Savienības fondu finansējumu. Jau šobrīd Valsts kancelejas pētījumu datu bāzē ikviens interesents var iepazīties ar pētījumiem, kas līdz šim veikti valsts pārvaldes iestādēs, tostarp par ES fondu līdzekļiem: http://petijumi.mk.gov.lv/ui/.
Eiropas Savienības Ministru padome ir devusi piekrišanu kritiski vērtētā Tirdzniecības nolīguma viltojumu novēršanas jomā – (ACTA jeb Anti-Counterfeiting Trade Agreement) – parakstīšanai dalībvalstu vārdā. Nolīgums izpelnījās sabiedrības kritiku tā sagatavošnaas procesa slepenības dēļ, kā arī, ka tā piemērošana var nepamatoti samazināt vai skart sabiedrības tiesības.
ES piedalījās nolīguma teksta saskaņošanas procesā, kas ilga vairākus gadus, taču līgumu joprojām nav parakstījumi. uz šo brīdi ACTA ir parakstījušas: ASV, Austrālija, Dienvidkoreja, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Meksika, Maroka, Singapūra un Šveice.
Lai ES varētu pievienoties nolīgumam, to bija jāapstiprina Ministru padomei, kā arī tas bija jāiztulko visu ES dalībvalstu valodās. Visticamāk, būs nepieciešami vēl pāris mēneši, pirms ES varēs parakstīt ACTA. Tāpat, lai nolīgums stātos spēkā, to pēc parakstīšanas būs jāapstiprina Eiropas Parlamentam.
Līguma teksts: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0380:FIN:LV:HTML
Avots: http://www.out-law.com/en/articles/2011/december/council-of-ministers-backs-eu-signing-of-acta/
Septembra vidū Ņūjorkā ar “Occupy Wall Street” aizsākās starptautiska “okupēšanas” kustība. Jau 9. oktobrī protesti bija notikuši vai notika vairāk kā 95 pilsētās 82 valstīs. Kustības iedvesmotāji ir kanādiešu aktīvistu grupa Adbusters (ar viņu izdoto žurnālu var iepazīties Zaļajā brīvībā) un daļēji arī “Arābu pavasaris”. Kustība ir vērsta pret sociālo un ekonomisko nevienlīdzību. Pavisam nesen aktīvisti ir sagatavojuši žurnālu/informatīvu materiālu “Tidail“, kurā ar kustības teoriju un stratēģiju var iepazīties sīkāk.
Trešdien, 28. decembrī, plkst. 18 “Zaļās brīvības” telpās (Meža iela 4, 4. stāvs; karte šeit) dzīvniektiesību un vegānisma vakars. Marina stāstīs par Nīderlandes aktīvistu darbiem, parunāsimies un varbūt apēdīsim kādu kāpostu vai piparkūku.
Pirmdien, 19. decembrī, biedrība PROGRESĪVIE rīko tikšanos par iespējām izveidot aktīvistu sadarbības tīklu, kurā ietilptu dažādu tautību un sektoru pārstāvji, kā arī par pilsoniskās sabiedrības organizāciju stratēģijām plaisas samazināšanai starp aktīvistiem un plašiem iedzīvotāju slāņiem. Ilgtermiņa mērķis ir veicināt protesta kustības veidošanos Latvijā, kas cīnītos par sociāli atbildīgāku ekonomisko politiku. Mēģināsim arī apvienot latviešu un krieviski runājošos aktīvistus, jo uzskatam, ka kopīgas pilsoniskās iniciatīvas ir labākais sabiedrības saliedēšanas ceļš. Vairāk par pasākumu var izlasīt šeit.
Visi ieinteresētie cilvēki ir laipni aicināti piedalīties. Pasākums notiks 2011. gada 19. decembrī Arodbiedrību mājā (Rīgā, Bruņinieku iela 29/31), 314. kab. Sākums plkst. 18, diskusijas ilgums apmēram divas stundas.
Esam jau pieraduši, ka dažādos pasākumos tiek noteikti dažādi vairāk vai (parasti) mazāk racionāli ierobežojumi. Arvien biežāk sastopams aizliegums pasākuma norises vietā ienest “profesionālo” fotoaparatūru. Protams, privātie pasākuma rīkotāji nosaka kādas prasības vēlas un tāpat arī apmeklētāji – ja grib – apmeklē, ja ne, tad ne. Es parasti pasākumus, kuros aizliegts fotografēt, neapmeklēju. Ne tik daudz aiz nepārvaramas vēlmes fotografēt, cik pārliecības, ka ar šādiem muļķīgiem ierobežojumiem pasākuma organizatori pauž necieņu pret apmeklētāju.
Mazliet citādi – ja pasākuma rīkotāja ir valsts un pasākums ir viens no svarīgākajiem Latvijas kultūras dzīvē, t.i., – Dziesmu svētki. Proti, arī Kultūras ministrija kā Dziesmu svētku rīkotāja ir sekojusi aktuālajām pasākumu rīkošanas tendencēm un noteikusi aizliegumu ienest pasākuma norises vietā profesionālās fotokameras. Es, personīgi, nekad neesmu sapratis nedz to, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikta fotokameras “profesionalitāte”, nedz šāda aizlieguma mērķi.
Acīm redzami, to nav sapratuši arī citi foto mīļi, piemēram, Gatis Vanags, kurš par aizliegumu fotografēt 2008. gada dziesmu svētkos pret Kultūras ministriju cēlis prasību administratīvajā tiesā. Visu cieņu viņa, un, lai arī ne pilnībā pievienojos viņa apsvērumiem, viņa cīņu par taisno lietu atbalstu un aicinu atbalstīt arī citus. Lietas materiāli pieejami te: http://www.fotobuda.lv/tiesa/
Atgriežoties pie definīcijām. Kā savos paskaidrojumos tiesai norāda Kultūras ministrija:
“Par profesionālām kamerām tiek uzskatītas kameras, kurām ir noņemams objektīvs un/vai zibspuldze, kā arī fotokameras, kuru pārnēsāšanai nepieciešamas īpaši pielāgotas somas.”
Manuprāt, interesants skaidrojums, jo īpaši ņemot vērā, ka maināmi objektīvi, iespēja pievienot zibspuldzi un īpašas somas ir ļoti plašam spektram fotokameru, tostarp tādām, kas tiek dēvētas par “ziepju traukiem” un nekādi nav uzskatāmas par profesionālām kamerām. Nu jau maināmi objektīvi ir pat viedtālruņiem. Diemžēl ne lietā, ne paskaidrojumos nav nekādas norādes uz šī skaidrojuma avotu.
Savukārt, aizlieguma pamatojumu, izlasot pāris fotografēšanas pamatiem veltītus paragrāfus (pilnai laimei iztrūkst atsauces uz Vikipēdiju, tomēr atsauces uz internetiem ir – tādiem autoritatīviem avotiem kā notepad.lv un versatile.blogs.lv) mēs nonākam pie problēmas saknes – profesionālo kameru nemīlestības cēloņa:
“Fotografējot ar spoguļkameru fotografēšanas procesu pavada troksnis (klikšķēšana, dūkšana), ka nav raksturīgs kompaktkamerām.”
Tātad, “profesionālo” kameru klikšķēšna un dūkšana ir tas, kas neļauj ļaudīm baudīt pasākumus. Protams, tāds sīkumus kā “ziepju trauku” izdotās skaņas, kuras ne visi ir iemācījušies vai vēlējušies noņemt, un kas vairākkārtīgi skaļumā pārsniedz jebkuras “profesionālās” kameras klikšķēšnu un dūkšanu, nevienu it nemaz neuztrauc. Tāpat kā nevienu pasākumā netraucēja “apmeklētāji, kas sarunājās pa mobilo telefonu, ēda šašlikus u.tml.”.
Vēl daži interesanti citāti no sprieduma (pasvītrojums mans):
“Kā savā vēstulē pieteicējam norādija Kultūras ministrija un tiesas sēdē paskaidroja Kultūras ministrijas pārstāvis, tika ņemts vērā, ka personas, kas izmanto profesionalo fotoaparatūru ir vairāk ieinteresētas kvalitatīva un netraucēta fotoattēla iegūšanai, tādēļ pastāv lielāka iespējamība, ka veicot fotografēšanu ar profesionālo kameru tiktu traucēti citi skatitāji.”
un
“Tiesas ieskatā ir jāņem vērā apstāklis, ka fotografējot ar kompaktkameru displejā tiek atrasts konkrētais skats un tiek uzņemta fotogrāfija nospiežot pogu, proti, attēla asums un citi parametri noregulejas automātiski – fotogrāfiju taisa fotokamera. Savukārt, fotografējot ar spoguļkameru to dara fotogrāfs sākot ar fotogrāfijas ideju un beidzot ar kadrējumu un vajadzīgajiem uzstādījumiem, līdz ar to vienas fotogrāfijas uzņemšanai nepieciešama ilgstošāka sagatavošanās.”
Lai arī kādi būtu Kultūras ministrijas patiesie fotografēšanas aizlieguma iemesli, lasot spriedumu un Kultūras ministrijas paskaidrojumus, nepamet sajūta, ka aizliegums ir vēršanās pret kvalitatīvu fotogrāfiju, pret amatierfoto, pret foto kultūru sabiedrībā – ka kvalitatīvu fotogrāfiju ir tiesīgi uzņemt tikai profesionāļi, kuri akreditējas, bet pārējie – tie lauķi lai “sēž pie ratiem”.
Vairāk informācijas par tiesas procesu atrodams jau minētajā lapā: http://www.fotobuda.lv/tiesa/
Gatis Vanags arī aicina visus ieinteresētos paust atbalstu parakstoties, lai gūtu apliecinājumu, ka viņš nav vienīgais, kurš vēlas Dziesmu svētkos uzņemt fotogrāfijas. Parakstīties var līdz 11. decembrim Fotogrāfijas muzejā, Rīga, Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas).
