Valsts kanceleja aicina iedzīvotājus ziņot, ja nākas sastapties ar garām rindām, sarežģītām procedūrām un citām administratīvā sloga izpausmēm, kā arī piedāvāt risinājumus birokrātijas mazināšanai. Iesaistīties iespējams, aizpildot anketu Ministru kabineta mājas lapas sadaļā “Mazinām slogu kopā!”: www.mk.gov.lv/aktuali/mazinamslogukopa.
Biedrība “Kustība demokrātiskai domai” trešdien, 2012. gada 23. maijā, Rīgas domes Sēžu zālē, Rātslaukumā 1, rīko forumu “Rīga – atveries!” Tā mērķis ir panākt plašāku Rīgas domes apkopoto pamatdatu pieejamību ikvienam interesentam – īstenot atvērto datu (open data) principu.
Forumā apspriedīsim izpētes rezultātus par atvērto datu principa piemērošanu citās pasaules pilsētās un analizēsim Rīgas domes struktūrvienību mājas lapās šobrīd pieejamo informāciju. Tāpat apskatīsim konkrētus piemērus no Latvijas vai citu valstu pieredzes, kad valsts vai pašvaldības datu pieejamība ļāvusi interesentiem izstrādāt sabiedrībai noderīgus produktus. Foruma otrajā daļā ideju vētras grupās izstrādāsim priekšlikumus – konkrētus sadarbības projektus Rīgas domes datu izmantošanai iedzīvotājiem noderīgu produktu un pakalpojumu izstrādei.
Dalībai forumā var pieteikties līdz 2012.gada 18.maijam, reģistrējoties tiešsaistes režīmā http://ejuz.lv/wj83e.
Papildus informācija
Eiropas Parlaments šī gada 18.aprīlī pieņemtajā rezolūcijā par ikgadējo cilvēktiesību ziņojumu uzsver, ka Eiropas Savienībā nepieciešami noteikumi, kas ierobežo Eiropas uzņēmumu iespējas eksportēt un pārdot autokrātiskiem režīmiem programmas un citus līdzekļus, kas paredzēti, lai bloķētu tīmekļa vietnes vai noklausītos mobilās telefonsarunas. Parlamenta deputāti aicina Eiropas Komisiju līdz 2013. gadam iesniegt tiesību aktu priekšlikumus par to, kā uzraudzīt ES uzņēmumu pakalpojumus un produktus, kuru mērķis un galvenais uzdevums ir bloķēt tīmekļa vietnes, veikt novērošanu, uzraudzīt datu plūsmu internetā un mobilos sakarus, noklausīties privātas sarunas un iebiedēt interneta lietotājus, tostarp cilvēktiesību aizstāvjus.
Deputāti rezolūcijā aicina arī piešķirt vairāk atbalsta plašsaziņas līdzekļu brīvības veicināšanai un aizsargāt neatkarīgus žurnālistus un blogerus. Parlaments mudina ES un tās dalībvalstis konsekventāk sadarboties ar Starptautisko krimināltiesu un palīdzēt atrast meklēšanā izsludinātas personas. Tā īpaši aicina Čehiju, Itāliju, Kipru, Luksemburgu, Portugāli un Ungāriju noslēgt pamatnolīgumus ar Starptautisko krimināltiesu, lai atvieglotu tās darbu un nodrošinātu apcietināšanas orderus un citu Starptautiskās krimināltiesas lūgumu izpildi.
Rezolūcijā norādīts, ka vairākas ES dalībvalstis nav pilnībā un atklāti risinājušas jautājumu par to līdzdalību visā pasaulē pieļautajos cilvēktiesību pārkāpumos saistībā ar ASV pārsūtīšanas un slepenās apcietināšanas programmu, un aicina ES iestādes izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās veiktu pilnīgu un atklātu izmeklēšanu.
Par dokumenta virzību Parlamentā atbildīgais deputāts Ričards Hovits norāda, ka pasaulē jaunos plašsaziņas līdzekļus izmanto ne tikai brīvības palielināšanai, bet arī cilvēku apspiešanai. “Uzdrīkstos teikt, ka uzņēmumam “Vodafone” vajadzētu saņemt mācību par Mubaraka režīma atbalstīšanu,” viņš norāda.
Telekomunikāciju operators “Vodafone” pēc Mubaraka režīma prasības dažas nedēļas pirms Ēģiptes revolūcijas pārtrauca sniegt savus pakalpojumus iedzīvotājiem.
Tāpat pavisam nesen atklājās, ka TeliaSonera (kurai pieder daļas Lattelecom un LMT) cieši sadarbojas ar autoritārajiem režīmiem Uzbekistānā un Azerbaidžānā, piemēram, ļaujot slepenajiem dienestiem nekontrolēti noklausīties opozīcijas pārstāvju sarunas.
Avoti:
2012. gada 2. maijā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā „Par Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumu Nr. 321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” 3. un 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64., 105. un 113. pantam”, atzīstot, ka minētie noteikumu punkti neatbilst Satversmes 113. pantam, 2012. gada 1. novembra, ja Ministru kabinets nepārvērtē nesēju un iekārtu saraksta atbilstību Autortiesību likuma 34. pantā ietvertajam deleģējumam saistībā ar tehnoloģiju attīstības radītajām pārmaiņām.
Pieteikuma iesniedzējas – biedrības „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība”, „Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība”, „Latvijas Kinoproducentu asociācija” un „Latvijas Profesionālo aktieru apvienība”, – uzskata, ka Autortiesību likuma 34. panta pirmā daļa un 54. panta piektā daļa nosakot autortiesību un blakustiesību subjektu tiesību ierobežojumu, jo atļaujot darbu reproducēšanu bez to autoru piekrišanas. Vienlaikus minētās normas autoriem paredzot arī tiesības uz taisnīgu atlīdzību. Tomēr tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību tiekot ierobežotas ar apstrīdētajām normām, jo tās paredzot nesēja atlīdzības iekasēšanu tikai atsevišķos gadījumos.
Savā spriedumā Satversmes tiesa secināja, ka likumdevējs ir gan piešķīris Ministru kabinetam tiesības noteikt kritērijus, pēc kādiem veidojams izsmeļošs nesēju un iekārtu saraksts, gan noteicis šāda saraksta izstrādes pienākumu. Tiesa nevērtēja tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu vai iekasēšanas kārtību, nedz arī to, vai noteikumos ietvertais nesēju un iekārtu saraksts ir atbilstošs mūsdienu situācijai, bet tikai to vai Ministru kabinets ir nodrošinājis pienācīgu šī saraksta izvērtēšanu un atjaunināšanu.
Satversmes tiesa norādīja, ka Ministru kabinetam tāpat kā likumdevējam ir pienākums periodiski apsvērt, vai konkrētais tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs, piemērots un nepieciešams un vai tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams. Proti, Ministru kabinetam ir pienākums sekot tehnoloģiju attīstībai un pilnveidot apstrīdētajās normās ietverto nesēju un iekārtu sarakstu.
Ja Ministru kabinets šo pienākumu nepilda, tad netiek nodrošināta pienācīga Satversmes 113. pantā nostiprināto pamattiesību aizsardzība. (Sprieduma 14.1. punkts)
Tiesa secināja, ka, lai arī ka Kultūras ministrija bija izveidojusi darba grupu, piesaistot gan autoru mantisko tiesību kolektīvās pārvaldīšanas organizācijas, gan nesēju un iekārtu ražotājus un importētājus pārstāvošās organizācijas, tomēr Kultūras ministrija (ņemot vērā, ka vairāku gadu garumā darba grupā nav bijis iespējams panākt kompromisu par iespējamiem apstrīdēto normu grozījumiem) nav izvērtējusi nesēju un iekārtu sarakstu, t.i., nav pieņēmusi lēmumu par to vai šis saraksts ir grozāms vai nē. Satversmes tiesa norādīja, ka neatkarīgi no darba grupā iesaistīto personu viedokļiem Ministru kabinetam un Kultūras ministrijai bija jāizvērtē apstrīdēto normu grozīšanas nepieciešamība pēc būtības. Tāpat tiesa norādīja, ka,
[k]aut arī ieinteresēto personu uzklausīšana ir lietderīga un pozitīvi vērtējama normatīvo aktu izstrādes procesa sastāvdaļa, likumdošanas procesu nevar padarīt atkarīgu no indivīdu pozitīvās vai negatīvās attieksmes pret normatīvā akta projektu. (Sprieduma 14.1. punkts)
Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā pasludināšanas dienā, 2. maijā.
Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājas lapā: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/2011-17-03%20spriedums.pdf
Vēl par šo tēmu:
ACTA kritizētājiem šobrīd pievienojušies gandrīz visi. 12. aprīlī Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas referents Deivids Martins (David Martin) paziņoja, ka ieteiks Eiropas Parlamentam neapstiprināt nolīgumu. Pavisam nesen Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja Pītera Hastniksa (Peter Hustinx) vietnieks Džiovanni Butarelli (Giovanni Buttarelli) norādīja, ka ACTA paredzētie intelektuālā īpašuma aizsardzības līdzekļi nav samērīgi ar indivīda tiesībām. Arī Eiropas Komisijas pārstāve Nelī Krusa (Neeli Kroes) nu atzīst, ka ACTA “ir pagalam”. Tāpat pret ACTA ir arī Eiropas Parlamenta partijas, kuras pārstāv vairāk kā pusi EP biedru.
Tas nozīmē, ka nolīgums Eiropas Parlamentā, visticamāk, netiks apstiprināts (ACTA pieņemšanas process attēlots šajā infografikā). Tomēr. Pret ACTA apstiprināšanu noskaņoto eiroparlamentāriešu ir tikai mazliet vairāk par ACTA atbalstītājiem. Pastāv iespēja, ka parlamenta biedri varētu balsot atšķirīgi no partijas nostājas. Tāpat balsošanas rezultātu var ietekmēt tas, ka daļa parlamentāriešu var nepiedalīties balsojumā.
Jāatceras, ka ACTA ir parakstījušas arī 22 Eiropas Savienības dalībvalstis. No tām 6 (ieskaitot Latviju) ir atlikušas nolīguma ratifikāciju. Taču, ja dalībvalsts ratificē nolīgumu, tas kļūst saistošs attiecīgajai valstij neatkarīgi no to, vai nolīgumu apstiprina arī ES.
Šobrīd politiķu nostāju ļoti ietekmē sabiedrības viedoklis – tieši pateicoties plašajiem protestiem ACTA apstiprināšana ES apstājās. Taču pastāv drauds, ka noplūkot sabiedrības interesei par šo tēmu, ACTA var tikt apstiprināta gan ES, gan dalībvalstīs. Vai arī – klusībā tiks sagatavots cits, līdzīga satura dokuments.
Šodien, 3. maijā, ar devīzi „Preses brīvība palīdz mainīt sabiedrību” tiek atzīmēta Pasaules preses brīvības diena. Šī diena kalpo kā atgādinājums par preses brīvības nozīmi sabiedrībā, preses brīvības pārkāpumiem, uzbrukumiem žurnālistiem vai to darbības ierobežošanu, kā arī par to, ka lielā daļā pasaules valstu preses brīvība tiek ierobežota vai liegta pavisam.
Rīt – sestdien, 28. aprīlī, LU Botāniskā dārza Pavasara svētku ietvaros notiks Latvijā pirmais sēklu maiņas pasākums un “Sēklu sarunas”. Pasākums noritēs no 12:00-14:00 pie LU Botāniskais dārza (Rīgā, Kandavas ielā 2) Palmu mājas. No 12.00 – 12:30 notiks “Sēklu sarunas” – neformāla diskusija par “tomātu dumpja” ietekmi uz Latvijas dārzniekiem, iespēja izteikt savu viedokli par Eiropas un Latvijas sēklu apriti regulējošiem normatīvajiem aktiem. Savukārt, no 12.30 – 14.00 notiks sēklu apmaiņa.
Vairāk informācijas:
http://www.botanika.lu.lv/zinas/t/11454/
Drīz būs klāt 1. maijs ar savu tradīciju – velobraucienu “Kritiskā masa”. Satikšanās kā parasti - 1. maijā pie Dailes teātra plkst. 13:00.
Vairāk info: http://kritiskamasa.blogspot.com/
Eiropas Padomes (EP) dalībvalstis ceturtdien Lielbritānijā vienojās par nepieciešamību reformēt Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT), lai novērstu tās pārslogotību un padarītu tiesas darbību efektīvāku. To paredzēts panākt palielinot ECT finansējumu un personālu. Tāpat tiesai būs vienkāršāk noraidīt pieteikumus. Šobrīd ECT aizkavēta 150 000 lietu izskatīšana. Vidējais lietas izskatīšanas laiks sasniedzis četrarpus gadus, taču aptuveni 90% no iesniegtajām prasībām tiek atzītas par nepamatotām.
Eiropas Padomes Braitonas deklarācija: http://www.coe.int/en/20120419-brighton-declaration/
Avots: AFP
Ir nopublicēts jaunās Creative Commons licences 4.0 versijas pirmais projekts, kas tagad pieejams publiskai apspriedei un kometēšanai.
Būtiskākās izmaiņas un papildinājumi:
tiek plānota vienota, vienkārāka standartizēta un starptautiski piemērojama versija, pretstatā Creative Commons 3.0 nacionāli pielāgotajām (ported) versijām.
Darbs pie Creative Commons licences 4.0 versijas joprojām turpinās, jo ir vairāki neatrisināti jautājumi. Piemēram, joprojām tiek strādāts pie licencēm būtiskā termina „nekomerciāls” definīcijas.
Licenču izstrādē var piedalīties ikviens – ir izveidota īpaša wiki lapa jaunajai versijai, tās salīdzinājuma tabula ar 3.0 versiju, kā arī joprojām aktīva ir diskusiju grupa.
